karaliene
karaliene -es, dsk. ģen. -ņu, s.
1.Valdniece (dažās feodālās un buržuāziskās valstīs). Šīs valdnieces tituls.
PiemēriVidzemes ģenerālgubernatora tiesības un pienākumi noteikti karalienes Kristīnes 1645. gadā izdotajā instrukcijā.
1.1.pārn. Visizcilākā pāstāve (kādā, parasti augu, dzīvnieku, grupā).
Piemēri..novakares mijkrēslī ievziedu līčos balsi paceļ spārnoto dziedoņu karaliene - lakstīgala.
2.Karaļa sieva.
Stabili vārdu savienojumiSkaistuma karaliene.
Avoti: 4. sējums