Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
karaliene
karaliene -es, dsk. ģen. -ņu, s.
1.Valdniece (dažās feodālās un buržuāziskās valstīs). Šīs valdnieces tituls.
PiemēriVidzemes ģenerālgubernatora tiesības un pienākumi noteikti karalienes Kristīnes 1645. gadā izdotajā instrukcijā.
  • Vidzemes ģenerālgubernatora tiesības un pienākumi noteikti karalienes Kristīnes 1645. gadā izdotajā instrukcijā.
  • Interesanti, ka viens monarhiju puduris saglabājies tieši šinī kontinenta daļā - Dānijā, Norvēģijā un Zviedrijā, lai arī tikai skata pēc, jo nekādas reālas varas šejienes karaļiem un karalienēm nav.
  • sal. Viņas stāja bija lepna kā karalienei..
  • pārn. Guna: Jā, tagad uguns gariem pavēlu. Reiz biju gara uguns karaliene.
1.1.pārn. Visizcilākā pāstāve (kādā, parasti augu, dzīvnieku, grupā).
Piemēri..novakares mijkrēslī ievziedu līčos balsi paceļ spārnoto dziedoņu karaliene - lakstīgala.
  • ..novakares mijkrēslī ievziedu līčos balsi paceļ spārnoto dziedoņu karaliene - lakstīgala.
  • Tiek uzskatīts, ka rozēm vislabāk patīk saules pārpilnība. ..puķkopji nepievienojas šīm domām, jo viņi pierādījuši, ka puķu karaliene visātrāk aug... miglā.
  • Sporta karaliene - vieglatlētika - pilsētā nokļuvusi gandrīz pelnrušķītes lomā.
2.Karaļa sieva.
Stabili vārdu savienojumiSkaistuma karaliene.
  • Skaistuma karaliene Par visskaistāko atzītā sieviete (svētkos, sarīkojumā, speciāla konkursā). Tituls, ko (parasti ievēlot) piešķir šādai sievietei.
Avoti: 4. sējums