Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
karapūlis
karapūlis -ļa, v.; niev.
Pretinieka karaspēks.
Piemēri..Padomju Armija atkal dragāja, spieda ārā no Padomju zemes un skaldīja gabalos Hitlera karapūli.
  • ..Padomju Armija atkal dragāja, spieda ārā no Padomju zemes un skaldīja gabalos Hitlera karapūli.
  • Klejojusi [armēņu tauta] no Ararata līdz Vidusjūrai, izdedzināta un dzīta verdzībā pēc romiešu leģionu, persiešu, arābu, turku karapūļu iebrukumiem.
Avoti: 4. sējums