Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
karatē
karatē nelok., v.; parasti vsk.
Sena dažu Āzijas tautu pašaizsardzības sistēma, kurā sit ar roku vai kāju pa uzbrucēja visvārīgākajām ķermeņa daļām. Attiecīgais cīņas sporta veids.
PiemēriKaratē paņēmieni.
  • Karatē paņēmieni.
  • Karatē ir pašaizsardzības sistēma bez ieroča, kuras pamatā ir pretinieka uzbrukuma atvairīšana ar momentānu pretuzbrukumu, izdarot virkni sitienu ar rokām un spērienus ar kājām pa sevišķi jutīgām ķermeņa daļām.
  • ..kaujas karatē būtu nolemts lēnai nāvei reizē ar karotājiem samurajiem, ja nebūtu piedzimis tā jaunākais brālis - sporta karatē.
Avoti: 4. sējums