Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
karbīds
karbīds -a, v.; ķīra.
Oglekļa savienojums ar metālu, retāk nemetālu.
PiemēriKalcija karbīds.
  • Kalcija karbīds.
  • Volframa karbīds.
  • Silīcija karbīds.
  • Viss kārtībā: deglis, skābekļa balons, acenes, stieple - atlika tikai iegremdēt karbīda pildiņu aparātā un aizskrūvēt vāku.
  • Mājās šņākdama spoži deg karbīda lampa..
Stabili vārdu savienojumiKarbīda lampa.
  • Karbīda lampa Lampa, kurā deg acetilēns, kas rodas, ūdenim iedarbojoties uz kalcija karbīdu.
Avoti: 4. sējums