karceris
karceris -ra, v.
1.Īpaša (parasti tumša) kamera cietumnieka sodīšanai, ieslogot viņu zināmu laiku barga režīma apstākļos (piemēram, sakarā ar cietuma kārtības pārkāpumu).
PiemēriPēc pusstundas ieradās konvoju komanda un aizveda mūs visus uz karceri.. Visapkārt tumšs, tikai pie pašiem griestiem pa šauru šķirbu spiedās mazliet gaismas.
2.Aresta telpa (mācību iestādē pirmsrevolūcijas Krievijā, arī Rietumeiropā).
Piemēri..šai ēkā [Rīgas Politehniskajā institūtā] trūkst Vakareiropas augstskolās tik nepieciešamās «iestādes» - disciplinārās nodaļas. Vecais studentu karceris palika universitātes galvenās ēkas augšstāvā.
Avoti: 4. sējums