kariķēt
kariķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Attēlot (mākslas darbā) apzināti pārspīlētā, smieklīgā veidā.
Piemēri..autors, kariķējot viņa [gruntnieka] valodu, izsmej viņa domāšanas veidu.
1.1.intrans.
PiemēriDrosmīgi, nebaidoties sabiezināt krāsas un pat kariķēt, spoži veidots viņa dofins B. Šova lugas «Svētā Žanna» un A. Upīša lugas «Žanna d'Ark» iestudējumos.
1.2.Atdarināt apzināti pārspīlētā, smieklīgā veidā.
Piemēri..viņš pats ir ar mieru par sevi pasmieties, sevi kariķēt, bet tikai tad, kad pats to vēlas; viņš neļauj sevi apcelt..
Avoti: 4. sējums