karsts1
karsts -ais; s. -a, -ā
karsti apst.
1.Tāds, kam ir (samērā) augsta temperatūra. Pretstats: auksts.
PiemēriKarsts ūdens.
- Karsts ūdens.
- Karsts ēdiens.
- Karsts gludeklis.
- Karsta plīts.
- Karstas smiltis.
- Karsta piere.
- Karsti garaiņi.
- Karsts vējš.
- ..lūpas dedzināja karsta tēja.
- Saule virmoja pie debess taisni virs galvas. Gaiss karsts un pietvīcis trīsēja pār dravām.
- Zandas rokas bija mīļas un karstas. Zandas elpa bija vēl karstāka - tā dedzināja Andreja seju..
- Pērkonietei gultas kājgals tiešām pie pašiem karsti nokurinātiem krāsns sāniem.
- Pēdējā laikā šeit atklātas ap 50 karsto avotu virszemes iztecēs, kur temperatūra sasniedz no +30°C līdz +100°C.
Stabili vārdu savienojumi(Runā) kā karstu kartupeli mutē ieņēmis.
- (Runā) kā karstu kartupeli mutē ieņēmis idioma — apst. Saka, ja (kāds) runā ļoti ātri un neskaidri.
- Kalt dzelzi, kamēr (tā) (vēl) karsta idioma — Rīkoties, kamēr ir labvēlīgi apstākļi.
- Karstie avoti — Avoti ar (samērā) augstu ūdens temperatūru.
- Kā circenis karstos pelnos idioma — Saka par tādu, kas pēkšņi, negaidot nokļuvis nevēlamā situācijā.
- Kā uz karstām oglēm idioma — Ļoti uzbudināti, satraukti, arī nemierīgi aiz nepacietības.
1.1.Tāds, kas izstaro lielu karstumu (par sauli, uguni u. tml.).
PiemēriKad nākošā nedēļā atspīdēja atkal karstā saule, siens.. ātri izžuva..
- Kad nākošā nedēļā atspīdēja atkal karstā saule, siens.. ātri izžuva..
- ..Ēzē vēl karstāku uguni kūra - Rasoja piere un kamiesis kails.
- Jūlijā vasaras saule viskarstāk cepina ielas..
1.2.Tāds (laiks, laikposms), kad ir (samērā) augsta gaisa temperatūra.
PiemēriKarsts pusdienas laiks.
- Karsts pusdienas laiks.
- Karsts jūlijs.
- Tai vasarā turējās svelmaini karsts laiks. Smiltis un akmeņi ap pusdienas laiku sakarsa tā, ka dedzināja kājas.
- Pēc kādas karstas, tveicīgas dienas nomalē sāka augt tumši, pinkaini mākoņu kalni.
- ..bet vasara karsta un vēji sausi, un lietus nenāk ne lūgts..
- Pie.. [magnoliju] dzimtas pieder karsto un mēreno klimatu koki un krūmi..
Stabili vārdu savienojumiKarsts klimats.
- Karsts klimats — Klimats, kam raksturīga augsta gada vidējā temperatūra.
1.3.Tāds, kur ir (samērā) augsta temperatūra (par telpu, vietu). Tāds, kur klimatiskajiem apstākļiem raksturīga augsta temperatūra (par vietu).
PiemēriKarsta pirts.
- Karsta pirts.
- Karsta istaba.
- Karsts rūpnīcas cehs.
- ..mūs taču gaida ļoti tāls ceļš: no Rīgas līdz Gvinejas līcim, no vēsajiem ziemeļiem līdz karstajiem tropiem...
- ..maijā svilina [saule] kā viskarstākajā tuksnesī un viss kalst nost..
1.4.Parasti savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» u. tml. formām apzīmē tādu stāvokli, kas saistīts ar (samērā) augstu (gaisa) temperatūru.
PiemēriVilciena vagonā kļūst karsts.
- Vilciena vagonā kļūst karsts.
- ..istabā bij karsts kā pirtī.
- Karsts. Nežēlīgi karsts. Pumpurs raksta par savu ceļojumu, un sviedri viņam līst aumaļām.
- Karsti mūsu virtuvē, kad veru durvis. Suta, tveicē..
2.Saistīts ar paaugstinātas ķermeņa temperatūras sajūtu. Saistīts ar psihiska stāvokļa izraisītu paaugstinātas ķermeņa temperatūras sajūtu.
PiemēriKarstas tirpas.
- Karstas tirpas.
- Pēdējās dienās biju apsaldējis kāju pirkstus. Ejot tie karsti sāpēja.
- ..piepeši karsts vilnis iesitās galvā, viņai likās, ka redz vīziju, ne dzīvu cilvēku..
- «.. jūs jau esat laimīga.» Ieva karsti pietvīkst. «Vai es esmu laimīga, to es pati nezinu...»
Stabili vārdu savienojumiAuksts un karsts skrien (arī iet) pār kauliem.
- Auksts un karsts skrien (arī iet) pār kauliem idioma — Saka, ja mijas aukstuma un karstuma sajūta (parasti drudzī). Saka, ja mijas aukstuma un karstuma sajūta (piemēram, satraukumā, bailēs).
- Karsts (vien) pa kauliem skrien (arī iet) idioma — Saka, ja rodas karstuma sajūta (piemēram, satraukumā, bailēs).
- Karsts (vien) pārskrien (arī noskrien) pār (arī pa) kauliem (arī muguru) idioma — Saka, ja pēkšņi uz brīdi rodas karstuma sajūta (piemēram, satraukumā, bailēs).
2.1.apst. Parasti savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» u. tml. formām apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar paaugstinātas temperatūras sajūtu.
PiemēriViņam kļuva dīvaini karsti, viss ķermenis nosvīda.
- Viņam kļuva dīvaini karsti, viss ķermenis nosvīda.
- Ede tagad segu ir atkal atstūmusi. Viņai karsti, bezgala karsti, tā guļot šai naktī, kad visu dienu ir cepts un vārīts..
- Arī Riksim pēkšņi sametās karsti. Ko viņš nupat bija gribējis izdarīt!
Stabili vārdu savienojumi
- Kļūt (arī palikt, tikt, tapt, (sa)mesties) par karstu idioma — Nonākt nevēlamā, arī bīstamā stāvoklī, situācijā.
3.Tāds, kas tiek veikts vai noris ar karsēšanu.
PiemēriKarstā metināšana.
- Karstā metināšana.
- Karstā ondulācija.
- Karsti kūpinātas zivis.
- Mašīnbūvniecības specialitāte.. dos.. tādus inženierus mehāniķus, kas labi pazīs metālu karsto apstrādi, tas ir, - liešanu un kalšanu.
4.Tāds, kam ir ļoti straujš raksturs. Nesavaldīgs, neiecietīgs.
PiemēriRudmetu Vilis ir.. tik karsts un nikns kā švirkstošs kadiķis. Lai kur kāds runā, viņš tūdaļ pretī ar savu..
- Rudmetu Vilis ir.. tik karsts un nikns kā švirkstošs kadiķis. Lai kur kāds runā, viņš tūdaļ pretī ar savu..
- «..pats esi vainīgs. Karstāks vīrs tev būtu vēl pa ausi iešāvis. Kas tā padod atpakaļ mašīnu nepārredzamā vietā.»
- «Jūsējais apvainojās?.. Karsts pārlieku un lepns laikam?»
4.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
Piemēri«Nu gan tu mazliet pārspīlē,» Mintauts lēnīgi saka, un Brigita, nule karsti sprēgājusi, negaidot tikai gurdeni atmet ar roku.
- «Nu gan tu mazliet pārspīlē,» Mintauts lēnīgi saka, un Brigita, nule karsti sprēgājusi, negaidot tikai gurdeni atmet ar roku.
- Paeglītis viņu strauji un karsti sagrāba zem rokas. «Klausies, nu pagalvo tu man...»
4.2.Temperamentīgs. Kaislīgs.
PiemēriKarstākie puiši lec [dejojot] pašā [istabas] vidū, ka put vien, pārējie tā kā mulst, kā minstinās, sienmaļos sastājuši.
- Karstākie puiši lec [dejojot] pašā [istabas] vidū, ka put vien, pārējie tā kā mulst, kā minstinās, sienmaļos sastājuši.
- «Karsts gan esi, Vīranauda... Bet jauniem ļaudīm tādiem vajag būt. Tici droši, gan tavs dvīņu tralis atnāks arī pie mums.»
- Kas karstāki un jaunāki, tie stāv, kas vecāki un vēsāki, sēd.
4.3.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriKarsts skatiens.
- Karsts skatiens.
- Karsti glāsti.
- Karsts rokas spiediens.
- Karsti skūpstīt.
- Skan [tirgū].. karstā kaukāziešu runa..
- Viņš uzspieda karstu skūpstu uz meitenes lūpām.
5.Ļoti spēcīgs, dedzīgs, kvēls (par jūtām, vēlēšanos u. tml.).
PiemēriKarsta mīlestība.
- Karsta mīlestība.
- Karstas dusmas.
- Karsti mīlēt.
- Karsti vēlēties.
- Mātes sirds ikreiz sažņaudzās karstā žēlumā par tām smagajām skumjām, kas audās cauri katram tālumā rakstītam vārdam [meitas vēstulēs].
- Sirdi apšalc karsts nemiers, - ceļos augšā un traucos tālāk..
- Karstās mokās viņš klejoja pa parku apkārt..
- Andra karstākā vēlēšanās arī bija tāpat sēdēt kareivim elkoni uz estrādes, pāri ziņkārīgam pūlim..
5.1.Tāds, kurā izpaužas ļoti spēcīgas, dedzīgas, kvēlas jūtas, vēlēšanās u. tml.
PiemēriKarsti pielūgt.
- Karsti pielūgt.
- Pārāk karsti viņš zvērēja mīlestību, lai varētu ticēt.
- Nekad viņš vairs ar karsti pukstošu sirdi vaļējām acīm negulēs gultā un negaidīs, kamēr visi aizmiguši, lai tad nedzirdami pieceltos..
- «Sev, sev!» viņa negaidot karsti iesaucas. «Ar jebkuru raksturu mēs darām pāri tikai sev pašiem.. Citi var no mums aizbēgt..»
5.2.Tāds, kas ko dara ļoti dedzīgi, kvēli, aizrautīgi.
Piemēri..ideja, kurai nav dzīvē panākumu, nespēj ilgi aizraut arī viņas viskarstākos sludinātājus.
- ..ideja, kurai nav dzīvē panākumu, nespēj ilgi aizraut arī viņas viskarstākos sludinātājus.
- Langarts: Skaistā Laima, kā tad lai jūsu kāzu dienā trūktu viens no jūsu karstākajiem pielūdzējiem!
- «Es jau esmu karsts šo pārmaiņu piekritējs.»
5.3.Tāds, kurš noris ļoti spraigi, temperamentīgi un kurā izpaužas kvēla pārliecība.
PiemēriKarsti strīdi.
- Karsti strīdi.
- Karsti debatēt.
- Karstas pārrunas un strīdus izraisījis.. raksts par mazpilsētas attīstības problēmām un perspektīvām..
- Iedegās karstas debates..
- Tie jau nebija īsti strīdi, tikai karsta domu apmaiņa.
5.4.Tāds, kas ko dara ļoti spraigi, temperamentīgi, paužot kvēlu pārliecību.
PiemēriKarsti debatētāji.
- Karsti debatētāji.
- Karsti strīdnieki.
5.5.pareti Satraucošs (parasti par domu).
Piemēri..viņa bija pilnīgā pārliecībā, ka Grundulis [vīrs] ir beigts. «Laikam nosists,» viņai izšāvās karsta doma caur smadzenēm..
- ..viņa bija pilnīgā pārliecībā, ka Grundulis [vīrs] ir beigts. «Laikam nosists,» viņai izšāvās karsta doma caur smadzenēm..
6.Tāds, kas noris ļoti intensīvi, spraigi.
PiemēriLaiks aizgāja karstās un asiņainās kaujās par Pepes dzimtās pilsētas aizstāvēšanu.
- Laiks aizgāja karstās un asiņainās kaujās par Pepes dzimtās pilsētas aizstāvēšanu.
- Rit karsta finālspēle par Latvijas kausu [basketbolā]..
- Darbs kļuva aizvien karstāks, jo augstāk cēlās zilais mākonis. Vienu daļu siena vajadzēja sabāzt šķūnī..
- Pēdējo nedēļu ar tiem karstajiem sējas darbiem neiznāca vaļas paskatīties, kā zāle aug pļavās..
- Allens: Esmu bijis daudz un dažādās vietās [ karā], zēn... diezgan karstās vietās. Vēl mēnesi atpakaļ es biju pašā peklē...
Stabili vārdu savienojumiKarsta vieta.
- Karsta vieta — Vieta, kur noris ļoti intensīva, spraiga darbība (parasti karadarbība).
6.1.Tāds (laiks, laikposms), kas saistīts ar intensīvu, spraigu darbu, norisi.
PiemēriKarsts darba cēliens.
- Karsts darba cēliens.
- Viskarstākais ražas novākšanas laiks.
- ..pašā karstākajā pļaujas laikā, kad siens bija jāvāc, sagrūdās arī būves darbi..
- «Nupat sācies karsts laiks,» Emīls pasmaidīja, «vēlēšanu kampaņa iet vaļā pilnā spēkā.»
- ..dzejoļos vētras sējas periods.. arī šodienas lasītājiem stāsta par viņām karstajām, pašaizliedzīgās varonības apgarotajām dienām.
Stabili vārdu savienojumiIet karsti. Karsta galva. Karsta sirds. Karstas asaras. Karstas asinis.
- Iet karsti — Saka, ja kas noris ļoti temperamentīgi, spraigi, ja risinās ļoti spraigi notikumi.
- Karsta galva — Saka, ja cilvēks ir straujš, neapdomīgs.
- Karsta sirds — 1. Saka par dedzīgām, kvēlām jūtām.2. Saka par cilvēku ar dedzīgām, kvēlām jūtām.
- Karstas asaras — Asaras, ko izraisījis spēcīgs, parasti sāpīgs, pārdzīvojums.
- Karstas asinis — Saka, ja (kādam) ir ļoti straujš, kaislīgs raksturs, ja (kāds) ir ļoti straujš.
- Karstas putras strēbējs — sar. Saka par cilvēku, kas rīkojas nepārdomāti, neapdomīgi, arī neapvaldīti.
- Strēbt karstu (putru), retāk ķert karstu — sar. Rīkoties nepārdomāti, neapdomīgi, arī neapvaldīti.
- Uz karstām pēdām, retāk pa karstām pēdām — Tūlīt (parasti pēc kāda notikuma, darbības u. tml.), nekavējoties, steidzami.
Avoti: 4. sējums