karsēt
karsēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju
1.trans. Sildīt (vielu) līdz vārīšanās temperatūrai. Pakļaut (vielu) karstuma iedarbībai.
PiemēriKarsēt pienu.
- Karsēt pienu.
- Karsēt ūdeni.
- Karsēt zupu.
- Karsēt miltus.
- Karsēta augu eļļa.
- Raugu.. pārlej ar 1/2 glāzi remdena ūdens un karsē ūdens peldē..
- Sevišķi lieli C vitamīna zudumi rodas, ēdienu atkārtoti karsējot (uzsildot, uzcepot), uzglabājot ilgāku laiku siltumā..
1.1.Panākt, ka stipri sakarst (piemēram, akmeņi, metāls, metāla priekšmeti), ļaut, lai stipri sakarst (piemēram, akmeņi, metāls, metāla priekšmeti).
PiemēriKarsēt gludekli.
- Karsēt gludekli.
- ..tanī pašā ugunskurā vajadzēja karsēt akmeņus, ko iemest darvas spainī, lai šķidrums nesabiezētu..
- ..mazais brālis.. uz gāzes pavarda karsē slēpes..
- Pie katra katla, ko karsē ar gāzi, stāv strādniece ar pavārnīcu rokā, uzmanīdama šķidrumu.
1.2.Pakļaut karstuma iedarbībai tehnoloģiskā procesā (parasti metāla, māla izstrādājumus), lai (tos) rūdītu, apdedzinātu.
PiemēriKarsēt tēraudu.
- Karsēt tēraudu.
- Metālu karsē, novietojot to spolē, pa kuru plūst augstfrekvences strāva.
- Metālu daļas iepriekš noklāj ar silikonu laku un pēc tam karsē līdz sarkankvēlei..
- Kad ilgi karsētais apžāvēto ķieģeļu krāvums kļuva gluži balts, kurināšanu pārtrauca un ļāva ceplim atdzist..
1.3.Pakļaut karstuma iedarbībai (ķermeni, tā daļas).
PiemēriKarsēt muguru pie krāsns.
- Karsēt muguru pie krāsns.
- Karsēt kājas karstā ūdenī.
- Zupuriene, pret krāsns muti pagriezusies, karsē krustus un gūžas kaulu.
- ..viņu [vecmāmuļu] var atrast dārzā starp ogu krūmiem uz tumšas villaines, saulē karsējot reimatisma savilktos ceļgalus.
- pārn. Pārējie mūsu spēki savilka ap midzeni ciešāku ielenkuma loku. Izdevīgā pozīcijā nostādījām abus mūsu ložmetējus un sākām pretinieku karsēt.
2.parasti 3. pers.; intrans. Izstarot, izplatīt karstumu.
Piemēri..snauž purva klani, tveices apreibuši. Saule stāv debess jumta vidū virs Zites purva un spiedīgi karsē.
- ..snauž purva klani, tveices apreibuši. Saule stāv debess jumta vidū virs Zites purva un spiedīgi karsē.
- Arī saule jau karsē ne pa jokam, un strādāšana.. tādā svelmē nebūs nekāda bērnu spēle.
- Vasarā, kad saule karsēs, tiem [logiem] vajadzēs pamatīgus aizkarus..
2.1.trans. Izstarojot, izplatot karstumu, stipri sildīt (ko).
PiemēriKrāsns karsē muguru.
- Krāsns karsē muguru.
- ..saule karsēja ādu, kas bija jau paspējusi iedegt koši brūna.
- ..saule, ar katru dienu kāpdama augstāk, karsēja un žāvēja zemi.
- Uguns karsēja seju..
2.2.Izraisīt karstuma sajūtu, neļaujot aizplūst ķermeņa siltumam (piemēram, par apģērbu).
PiemēriKažoks karsē.
- Kažoks karsē.
- Valda guļ platām acīm.. Pūķu sega, lieliskā pūķu sega karsē, Valda atgrūž to pa roku galam.
2.3.trans.
PiemēriSiltā laikā gumijas apavi karsē kājas.
- Siltā laikā gumijas apavi karsē kājas.
2.4.Rasties karstuma sajūtai organismā (piemēram, paaugstinoties ķermeņa temperatūrai).
Piemēri..dabūju dzert tetraciklīnu, citrona sulu ar medu, kam pats uz savu risku pieleju klāt konjaku. Nu tikai parādījās temperatūra, sāka vareni karsēt.
- ..dabūju dzert tetraciklīnu, citrona sulu ar medu, kam pats uz savu risku pieleju klāt konjaku. Nu tikai parādījās temperatūra, sāka vareni karsēt.
2.5.trans. Kairinoši (uz ko) iedarbojoties, izraisīt dedzinošu sajūtu.
PiemēriSpirta komprese karsē ādu.
- Spirta komprese karsē ādu.
- pārn. ..iekšas karsēja paģiras..
3.trans. Izraisīt spēcīgu uzbudinājumu.
PiemēriViņš.. mēģināja viņu karsēt arī no savas puses. ..Nonāca līdz tam, ka viņš tai laupīja jau skūpstu.
- Viņš.. mēģināja viņu karsēt arī no savas puses. ..Nonāca līdz tam, ka viņš tai laupīja jau skūpstu.
- ..domas karsē Jankas smadzenes, taču viņš nebūt nezina, kā rīkoties. Šī neziņa dara viņu vēl niknāku.
3.1.intrans.
PiemēriIekvēlosies acis man pīlādžogu kvēlumā, Karsēšu es, kveldēšu, nepazīstot žēluma!
- Iekvēlosies acis man pīlādžogu kvēlumā, Karsēšu es, kveldēšu, nepazīstot žēluma!
- ..Karsē pusaizmirsta vasara, Norit aizkavēta asara, Vienaldzīgā, aizgājusi [vasara] skūpsta.
Avoti: 4. sējums