kartīte
kartīte -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.Dem. → karte.
2.Neliela taisnstūrveida (parasti bieza) papīra vai kartona lapa, kas paredzēta kādas informācijas fiksēšanai (parasti kartotēkas pamatvienība).
PiemēriKataloga kartīte.
3.Pastkarte, atklātne.
PiemēriSaņemt Jaungada kartīti.
4.Maza izmēra fotogrāfija.
PiemēriViņš sameklēja zem spilvena kabatas portfeli, izņēma fotogrāfijas un ilgi lūkojās attēlā. ..Tad kartīte izslīdēja no pirkstiem.
5.sar. Apliecība nelielas (parasti cieta papīra vai kartona) lapas veidā.
Stabili vārdu savienojumiBraukšanas kartīte (arī karte).
6.neakt. Dokuments ar taloniem, kas dod tiesības nopirkt preces to normētas sadales sistēmas apstākļos.
PiemēriPārtikas kartīte.
Stabili vārdu savienojumiDot uz kartītēm. Kartīšu sistēma.
Avoti: 4. sējums