kartīte
kartīte -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.Dem. → karte.
2.Neliela taisnstūrveida (parasti bieza) papīra vai kartona lapa, kas paredzēta kādas informācijas fiksēšanai (parasti kartotēkas pamatvienība).
PiemēriKataloga kartīte.
- Kataloga kartīte.
- Kartotēkas kartīte.
- Kartīšu katalogs.
3.Pastkarte, atklātne.
PiemēriSaņemt Jaungada kartīti.
- Saņemt Jaungada kartīti.
- Kartīšu komplekts.
- Uz svētkiem un dzimšanas dienām viņi ar Andru apmainījās apsveikumu kartītēm.. Kartītes bija raibas un jautras..
- ..viņš pamanīja vēstuļu kastītē aploksni. Tajā bija maza kartīte ar skuju zariņu un tekstu.
- Dēlam atvēlēta zināma naudas summa, par ko nopirkt skatu kartītes, bukletus, nozīmītes un citus sīkus suvenīrus.
4.Maza izmēra fotogrāfija.
PiemēriViņš sameklēja zem spilvena kabatas portfeli, izņēma fotogrāfijas un ilgi lūkojās attēlā. ..Tad kartīte izslīdēja no pirkstiem.
- Viņš sameklēja zem spilvena kabatas portfeli, izņēma fotogrāfijas un ilgi lūkojās attēlā. ..Tad kartīte izslīdēja no pirkstiem.
5.sar. Apliecība nelielas (parasti cieta papīra vai kartona) lapas veidā.
Stabili vārdu savienojumiBraukšanas kartīte (arī karte).
- Braukšanas kartīte (arī karte) — Mēnešbiļete braukšanai tramvajā, trolejbusā, autobusā.
- Tramvaja (arī trolejbusa, autobusa) kartīte (arī karte) — Mēnešbiļete braukšanai tramvajā (trolejbusā autobusā).
6.neakt. Dokuments ar taloniem, kas dod tiesības nopirkt preces to normētas sadales sistēmas apstākļos.
PiemēriPārtikas kartīte.
- Pārtikas kartīte.
- Maizes kartīte.
- Izsniegt produktus uz kartītēm.
- «Es te atnesu desu,» māte saka.., «un te ir marmelāde, deva šodien uz tavu kartīti..»
Stabili vārdu savienojumiDot uz kartītēm. Kartīšu sistēma.
- Dot uz kartītēm sar. — Pārdot ierobežotā daudzumā (preces) pret kartīšu taloniem (piemēram, kara laikā).
- Kartīšu sistēma — Iedzīvotāju apgādes tiešas regulēšanas veids, kad preces pārdod to normētas sadales sistēmas apstākļos pret kartīšu taloniem.
Avoti: 4. sējums