karte
karte -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.Zemes virsmas vai tās daļas pamazināts, vispārināts, matemātiski noteikts grafisks attēlojums plaknē (parasti uz papīra).
PiemēriKartes mērogs.
Stabili vārdu savienojumiLasīt karti.
1.1.Uz šī attēlojuma pamata izveidota (dabas vai sabiedrības parādības, pazīmes, elementa u. tml.) shēma.
PiemēriReljefa karte.
1.2.Šāds debess ķermeņa virsmas vai tās daļas, arī zvaigžņotas debess vai tās daļas attēlojums plaknē.
PiemēriAstronomiskā karte.
2.Taisnstūrveida (parasti bieza) papīra lapa, arī saistīts lapu kopums speciālu ziņu, datu u. tml. ierakstīšanai.
PiemēriSlimnieka individuālā karte.
Stabili vārdu savienojumiBraukšanas karte (arī kartīte). Ēdienu karte.
3.Dokuments, kas apliecina (personas) piederību (kādai organizācijai, biedrībai, apvienībai u. tml.).
PiemēriDabas un pieminekļu aizsardzības biedrības biedra karte.
Stabili vārdu savienojumiBaltie plankumi (arī laukumi), arī baltās vietas kartē. Karšu māja.
Avoti: 4. sējums