Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
karātavas
karātavas -u, s.; tikai dsk.
Ierīce nāves soda izpildīšanai pakarot (parasti sastāv no diviem stabiem un šķērskoka, kam pārmesta virve ar cilpu).
Piemēri..[cietuma] pagalmā vientulīgas stāvēja karātavas - divi paresni stabi ar šķērskoku, no kura lejup karājās virve.
  • ..[cietuma] pagalmā vientulīgas stāvēja karātavas - divi paresni stabi ar šķērskoku, no kura lejup karājās virve.
  • Kad sasniedzu staciju, jutos tā, it kā tikko būtu aizbēdzis no karātavu valga.
  • Šajā zemē katrs vientuļš kalns kādreiz bijis karātavu kalns vai raganu sārta vieta.
Stabili vārdu savienojumiKarātavu humors. Karātavu kalns.
  • Karātavu humors idiomasar.; iron. Komiskā apvienojums ar traģisko (stāstījumā, tēlojumā). Bezizejas stāvoklī izsacīti joki, asprātības.
  • Karātavu kalns vēst. Kalns, augsta vieta pilsētas vai pils tuvumā, kur ierīkotas pastāvīgas karātavas.
Avoti: 4. sējums