Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
karātavnieks
karātavnieks -a, v.
karātavniece -es, dsk. ģen. -ču, s.; sar.
Cilvēks, kam piespriests nāves sods pakarot.
Piemēri..Tenis.. iesmējās drūmus karātavnieka smieklus.
Avoti: 4. sējums