karāties
karāties -ājos, -ājies, -ājas, pag. -ājos; refl.
1.Turēties (kur, pie kā) bez atbalsta apakšā, atrasties (kur, pie kā) tikai ar augšējās daļas piestiprinājumu.
PiemēriPie griestiem karājas lustra.
1.1.Būt piestiprinātam, atrasties pie vertikālas virsmas bez atbalsta apakšā.
Piemēri..ievēroju, ka pie sienas virs kapteiņa kojas karājas kādas smaidošas meitenes ģīmetne.
1.2.Atrasties virzienā uz leju bez atbalsta (par ķermeņa daļām, arī par priekšmetiem).
PiemēriRokas karājas gar sāniem.
1.3.Atrasties bez atbalsta apakšā (virs kā, pāri kam, kam priekšā).
PiemēriKarāties virs bezdibeņa.
2.Turēties (kur), ar rokām pieķeroties. Turoties (kur, pie kā), atrasties (kur).
PiemēriKarāties logā.
2.1.Būt brīvi novietotam, turēties (ap ko, kam apkārt) — par auklu, ķedi u.tml.
PiemēriAp kaklu viņai karājās aukla, kurā piesiets kabatas nazis.
3.parasti 3. pers.; parasti savienojumā ar «nost» Atkarāties1.
Piemēri..visvairāk ļaudis brīnījās par viņa ausīm: tās bija lielas, sarkanas un, kā sikspārnim vai govij, nevis piegulēja galvaskausam, bet karājās nost kā izplesti vēdekļi.
3.1.Nepiegulēt augumam (par pārāk lielu apģērbu).
PiemēriPats garš un kaulains. Drēbes karājas un plīvo - kā uz mieta uzmestas.
4.parasti 3. pers. Būt (gaisā), parasti šķietami, nekustīgā stāvoklī (par putniem, kukaiņiem, arī par lidaparātiem lidojumā).
PiemēriĒrglis karājas gaisā.
4.1.Par debess spīdekļiem, mākoņiem, miglu u. tml.
PiemēriKaut kur augšā virs jumta vajag karāties pavasara saulei.
Stabili vārdu savienojumiKarāties gaisā.
Stabili vārdu savienojumiKarāties brunčos. Karāties diega galā (arī diegā, diedziņā). Karāties kaklā. Karāties klausulē.
Avoti: 4. sējums