kategorisks
kategorisks -ais; s. -a, -ā
kategoriski apst.
1.Tāds, kas nepieļauj iebildumus, tāds, kam jāpakļaujas (piemēram, par pavēli, prasību). Ļoti noteikts, stingrs.
PiemēriKategorisks runas tonis.
- Kategorisks runas tonis.
- Neiecietība un kategoriski spriedumi par mums pasvešām dzīves jomām nav reta parādība cilvēku attiecībās..
- Mūsdienu māksla kategoriski prasa, lai aktieris būtu kulturāls, vispusīgi informēts mākslas un literatūras jautājumos.
- Kokle pavēlēja, runāja kategoriski.
Stabili vārdu savienojumiKategoriskais imperatīvs.
- Kategoriskais imperatīvs filoz. — Kanta ētikā - beznosacījuma prasība, kas nemainīgi piemīt saprātam.
1.1.Ļoti noteikts, stingrs, nelokāms (savās prasībās, uzskatos) – par cilvēku.
Piemēri«Es būšu pēc iespējas kategorisks,» Melnūdris teica.
- «Es būšu pēc iespējas kategorisks,» Melnūdris teica.
- Iebildumus Ezermalis neatzina, bija kategorisks savos spriedumos.
Avoti: 4. sējums