kaujinieks
kaujinieks -a, v.
1.Cilvēks, kas piedalās kaujā vai dodas uz kauju. Bruņotas cīņas dalībnieks.
PiemēriKad kaujinieki, ienaidnieku vajādami, aizbrāzušies uz priekšu, tūlīt aiz viņiem nāk aizmugures daļas..
- Kad kaujinieki, ienaidnieku vajādami, aizbrāzušies uz priekšu, tūlīt aiz viņiem nāk aizmugures daļas..
- ..nav starp dzīvajiem.. komandiera, komisāra un vairāku citu vadošo kaujinieku.
- Pēc īsa brīža kaujinieku grupa bija sapulcējusies. Bandītus uzmodināja šāvieni.
- pārn. Mūsu [studentu celtnieku] nometnē ir tieši tūkstotis kaujinieku - sūtņi no ikvienas savienotās republikas..
1.1.vēst. Sociāldemokrātu partijas biedrs, kas 1905.-1907. gada revolūcijas laikā lielākajās Latvijas pilsētās aktīvi piedalījās bruņotā cīņā pret cara patvaldību.
PiemēriKaujinieku grupas.
- Kaujinieku grupas.
Avoti: 4. sējums