Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
kaulēt
kaulēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
Lūgt, prasīt (ko), parasti neatlaidīgi, uzmācīgi.
Piemēri..Helge joprojām ne studē, ne strādā. Kaulē no tēva naudu, šuj kleitas pēc modēs..
Avoti: 4. sējums