Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
kavalkāde
kavalkāde -es, dsk. ģen. -žu, s.
1.Jātnieku grupa, rinda.
Piemēri..lepnā kavalkāde svinīgi pajāja garām. Es nopētīju katru zirgu, katru jātnieku. Pašās beigās jāja padzīvojis vīrs ar cietu karavīra seju.
1.1.pārn. Grupa, rinda, ko veido, parasti transportlīdzekļi, arī cilvēki.
Piemēri..laivu kavalkāde, ko apviz krāsainu spuldzīšu pērles, redzam visu kontinentu pārstāvjus..
1.2.pārn. Tēlu grupa, virkne (piemēram, daiļliteratūrā, tēlotājā mākslā).
PiemēriAp.. divām sižetiskajām līnijām Žanis Grīva apaudis veselu visdažādāko buržuāziskās sabiedrības aprindu kavalkādi. Tur ir bagāta atraitne Magdalēna Birnbauma,.. tur ir rūpnieks un akcionārs Spilva..
Avoti: 4. sējums