kaņepene
kaņepene -es, dsk. ģen. -ņu, s.
Viengadīgs vai daudzgadīgs indīgs dievkrēsliņu dzimtas augs ar viendzimuma ziediem ķekaros vai vārpās.
PiemēriTā [saule] sasilda vizbulīti un zeltnātrīti, kaņepeni, zaķskābeni un citus zemsegas augus, kas dāsni aug starp eglēm, bērziem un apsēm.
Avoti: 4. sējums