Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
kaņepājs
kaņepājs -a, v.
1.dsk. No kaņepju stiebriem iegūta šķiedra.
PiemēriJaunais vīrs.. bij atritinājis kaņepāju sauju un vija kādu pinekļu [pinekli].
1.1.ģen.: kaņepāju, adj. nozīmē Tāds, kas ir darināts no šādas šķiedras.
PiemēriKaņepāju virve.
2.pareti Kaņepju lauks.
3.reti Kaņepe1.
Piemēri..pīļu knābji nav piemēroti kaņepāju sēkliņu ēšanai.
Avoti: 4. sējums