Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
kažoks
kažoks -a, v.
1.Kažokādas mētelis.
PiemēriAitādas kažoks.
  • Aitādas kažoks.
  • Trušādas kažoks.
  • Lāčādas kažoks.
  • Dārgs zvērādas kažoks.
  • Mākslīgās ādas kažoks.
  • Silts kažoks.
  • Novilkt kažoku.
  • Lauskis te daudzo mēteļu vidū ievēroja arī sieviešu kažoku rindu: viens raibs kā panteras āda, otram lāsmoja bizamžurkas brūnais akots, bet trešā maigajās karakula sprogās likās vēl aizķērušās sīkas sniega pārsliņas.
  • Tas bij brašs, plecīgs vīrs atpogātā seskādas kažokā..
  • sal. Diena ir karsta un sutīga kā vecātēva kažoks.
Stabili vārdu savienojumi
2.Zīdītāju dzīvnieku, parasti biezs, garš, apmatojums, arī āda ar šādu apmatojumu.
PiemēriTas bija neparasti liels un resns runcis ar pelēku kažoku un melnām svītrām šķērsām pāri augumam.
  • Tas bija neparasti liels un resns runcis ar pelēku kažoku un melnām svītrām šķērsām pāri augumam.
  • Rudeņos lāča kažoks palsoja ruds kā nobirušās alkšņu lapas, vasarās kļuva melnīgsnēji brūns kā vecās priedes miza.
  • Brīžiem nošvīkstēja pātagas cirtiens aitu biezajos kažokos, bet tas diezgan maz līdzēja, jo mierīgie un pacietīgie dzīvnieki par to daudz nebēdāja..
Avoti: 4. sējums