Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
kerns
kerns -a, v.; ģeol.
No urbuma iegūts ieža paraugs cilindriska stieņa veidā. Urbuma serde.
PiemēriIzpētījuši 1400 m garu kernu, kas izgriezts šļūdonī Grenlandes ziemeļos, dāņu zinātnieki noskaidrojuši, kā mainījies klimats kopš viduslaikiem..
Avoti: 4. sējums