kerns
kerns -a, v.; ģeol.
No urbuma iegūts ieža paraugs cilindriska stieņa veidā. Urbuma serde.
PiemēriIzpētījuši 1400 m garu kernu, kas izgriezts šļūdonī Grenlandes ziemeļos, dāņu zinātnieki noskaidrojuši, kā mainījies klimats kopš viduslaikiem..
- Izpētījuši 1400 m garu kernu, kas izgriezts šļūdonī Grenlandes ziemeļos, dāņu zinātnieki noskaidrojuši, kā mainījies klimats kopš viduslaikiem..
- Parasti atrast iežos pārakmeņojumus, ja tie atrodas zemes virspusē, nav grūti, taču kernā, ko izvelk no ļoti dziļa urbuma, šādi atradumi ir diezgan liels retums.
Avoti: 4. sējums