Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
kinolente
kinolente -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.Plāna, no caurspīdīga materiāla izgatavota lente ar gaismjutīgu emulsiju (filmēšanai, skaņu ierakstīšanai, filmu kopēšanai).
PiemēriIzmantojot smalkgraudainu kinolenti ar augstu izšķiršanas spēju, 8 mm kinofilmu attēlu kvalitāte ir apmierinoša..
  • Izmantojot smalkgraudainu kinolenti ar augstu izšķiršanas spēju, 8 mm kinofilmu attēlu kvalitāte ir apmierinoša..
2.Kinofilma.
Piemēri..tēmas skaudrais, vīrišķīgais un dziļi humānais risinājums padomju filmā sasaucas ar sirsnīgo ungāru kinolenti «Stāsti vilcienā»..
  • ..tēmas skaudrais, vīrišķīgais un dziļi humānais risinājums padomju filmā sasaucas ar sirsnīgo ungāru kinolenti «Stāsti vilcienā»..
  • Dokumentālā kinolente.. var izteikt autora subjektīvo pārdzīvojumu, radošo individualitāti tikpat spilgti kā mākslas filma.
Avoti: 4. sējums