Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
kinolente
kinolente -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.Plāna, no caurspīdīga materiāla izgatavota lente ar gaismjutīgu emulsiju (filmēšanai, skaņu ierakstīšanai, filmu kopēšanai).
PiemēriIzmantojot smalkgraudainu kinolenti ar augstu izšķiršanas spēju, 8 mm kinofilmu attēlu kvalitāte ir apmierinoša..
2.Kinofilma.
Piemēri..tēmas skaudrais, vīrišķīgais un dziļi humānais risinājums padomju filmā sasaucas ar sirsnīgo ungāru kinolenti «Stāsti vilcienā»..
Avoti: 4. sējums