Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
klaiņa
klaiņa ģen. -as, v. dat. -am, s. dat. -ai, kopdz.; niev.
Klaidonis.
PiemēriTas taču visvieglāk - justies nepatiesi apvainotam un tāpēc kļūt par nelieti, par pagrimušu klaiņu..
Avoti: 4. sējums