klajums
klajums -a, v.
1.Ar mežu neapaugusi vieta.
PiemēriNu mežs.. izbeidzās un sākās klajums, varbūt kāds viršu tīrelis, varbūt plata pļava, varbūt pat lauki..
- Nu mežs.. izbeidzās un sākās klajums, varbūt kāds viršu tīrelis, varbūt plata pļava, varbūt pat lauki..
- Pašķīrās meži un nokalniņi, un milzis izgāja ziedošā Kurzemes klajumā.
Stabili vārdu savienojumiMeža klajums.
- Meža klajums — Klajums mežā.
1.1.Plaša, ar mežu neapaugusi teritorija. Šāda teritorija, ko klāj kas vienveidīgs.
PiemēriVezumnieku kolonna.. iegriezās klusā, tuksnesīgā klajumā. Skatienam te nebija pie kā apstāties. Slaidi, kaili uzkalni, retumis kāds krūmu pudurītis..
- Vezumnieku kolonna.. iegriezās klusā, tuksnesīgā klajumā. Skatienam te nebija pie kā apstāties. Slaidi, kaili uzkalni, retumis kāds krūmu pudurītis..
- ..daudz kurvjziežu ir pasaules zālainajos klajumos - stepēs, savannās, prērijās.
- Gar abām ceļa pusēm stiepās lieli viršu.. klajumi.
- Bija silts un kluss marta novakars, visapkārt baloja mīksta sniega klajumi..
1.2.Lielāka platība, kurā nekas neierobežo skatienu.
Piemēri..ceļotāju priekšā guļ viss plašais Burtnieku ezera klajums.
- ..ceļotāju priekšā guļ viss plašais Burtnieku ezera klajums.
- Klusēdami viņi ilgi vērās jūras zilajā klajumā.
1.3.pārn. Plašums.
Piemēri..nedzirdami plūst Gauja, Zvaigznes šūpojas dzelmē, debesu klajums tumšzils.
- ..nedzirdami plūst Gauja, Zvaigznes šūpojas dzelmē, debesu klajums tumšzils.
Avoti: 4. sējums