klajums
klajums -a, v.
1.Ar mežu neapaugusi vieta.
PiemēriNu mežs.. izbeidzās un sākās klajums, varbūt kāds viršu tīrelis, varbūt plata pļava, varbūt pat lauki..
Stabili vārdu savienojumiMeža klajums.
1.1.Plaša, ar mežu neapaugusi teritorija. Šāda teritorija, ko klāj kas vienveidīgs.
PiemēriVezumnieku kolonna.. iegriezās klusā, tuksnesīgā klajumā. Skatienam te nebija pie kā apstāties. Slaidi, kaili uzkalni, retumis kāds krūmu pudurītis..
1.2.Lielāka platība, kurā nekas neierobežo skatienu.
Piemēri..ceļotāju priekšā guļ viss plašais Burtnieku ezera klajums.
1.3.pārn. Plašums.
Piemēri..nedzirdami plūst Gauja, Zvaigznes šūpojas dzelmē, debesu klajums tumšzils.
Avoti: 4. sējums