Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
klankstēt
klankstēt parasti 3. pers., klankst, pag. klankstēja; intrans.
1.Klankšķēt1.
PiemēriŪdens pudelē klankst.
2.apv. Klankšķēt2.
PiemēriDžeka vietā ņēmās klankstēt kaimiņu suņi..
Avoti: 4. sējums