Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
klapatas
klapatas -u, vsk. klapata, -as, s.; sar.
Darīšanas (parasti neatliekamas, grūtas, nepatīkamas).
PiemēriPirtij ir nelieli bēniņi. Tur glabājas vecāsmātes zārks, ko viņa likusi dēlam pasūtīt, lai liktenīgā stundā nebūtu liekas klapatas.
Avoti: 4. sējums