Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
klapatas
klapatas -u, vsk. klapata, -as, s.; sar.
Darīšanas (parasti neatliekamas, grūtas, nepatīkamas).
PiemēriPirtij ir nelieli bēniņi. Tur glabājas vecāsmātes zārks, ko viņa likusi dēlam pasūtīt, lai liktenīgā stundā nebūtu liekas klapatas.
  • Pirtij ir nelieli bēniņi. Tur glabājas vecāsmātes zārks, ko viņa likusi dēlam pasūtīt, lai liktenīgā stundā nebūtu liekas klapatas.
  • Antonija: Es pa šitiem astoņiem gadiem Silmačos tik laimīga vis neesmu bijusi, kā es izlikos. Ak, ar tik vecu [vīru], kāds viņš bij, ir liela klapata...
  • Darīšanu ir daudz, bet zvejas vīri ar nepacietību skatās uz Daugavgrīvas pusi, vēlēdamies ātrāk sagaidīt lielo atpestīšanu no sauszemes klapatām.
Avoti: 4. sējums