klasicisms
klasicisms -a, v.; parasti vsk.
Virziens mākslā, mākslas metode un estētikas teorija, kas par normu un paraugu izvirza antīko mākslu (no 17. gadsimta līdz 19. gadsimta sākumam Eiropā un no 18. gadsimta līdz 19. gadsimtam Krievijā).
PiemēriKlasicisma dramaturģija.
- Klasicisma dramaturģija.
- Klasicisma iezīmes skaņdarbā.
- Klasicisma laikmeta celtne.
- Klasicisma literatūrā (17. gadsimtā) odai bija ierādīta sevišķi izcila vieta..
- Klasicisma dekoratīvajiem risinājumiem raksturīga lineāra vienkāršība, taisnstūra formas, kurās atturīgi iekļaujas vītnes, meandrs un citi klasicismam tipiski ornamentāli motīvi.
Avoti: 4. sējums