klasisks
klasisks -ais; s. -a, -ā
klasiski apst.
1.Tāds, ko ir veidojuši, radījuši klasiķi (1). Tāds, kas ir saistīts ar klasiku (1), tai raksturīgs.
PiemēriKlasiskā māksla.
2.Tāds, kam ir tradīciju nostiprināti, nemainīgi uzbūves principi, tāds, kas ir veidots pēc šādiem principiem vai likumiem.
PiemēriDzejas vēsturē izveidojušās īpašas stabilas divrindu formas, kuras sauc par klasiskajām divrindas formām.
Stabili vārdu savienojumiKlasiskā deja. Klasiskais balets.
2.1.Tipisks, sevišķi raksturīgs.
PiemēriKlasisks piemērs.
2.2.Vispārzināms, populārs.
PiemēriKad sāka pētīt elektromagnētiskās parādības, izrādījās, [ka] klasiskā telpas un laika teorija vairs nedod īstenībai atbilstošus rezultātus.
Stabili vārdu savienojumiKlasiskā mehānika.
2.3.pārn.; sar. Tāds, ko augstu novērtē (piemēram, par darbu, rīcību).
Piemēri«Man šķiet, viņš [kinooperators] ir atradis klasisku gājienu... nu, pastāsti Inesei, Arni!»
3.Saistīts ar senajā Grieķijā un senajā Romā iedibinātām tradīcijām, uzskatiem, tiem raksturīgs. Arī antīks.
PiemēriPiemērs, kā no parastas dabas formas var iegūt stilizētu, dekoratīvu, rotājošu formu, ir akants klasiskajā grieķu un romiešu mākslā..
Stabili vārdu savienojumiKlasiskās valodas.
3.1.Saistīts ar sengrieķu un latīņu valodas un antīkās literatūras pētīšanu, studēšanu.
PiemēriKlasiskā filoloģija.
Stabili vārdu savienojumiKlasiskā ģimnāzija. Klasiskā izglītība.
Stabili vārdu savienojumiKlasiskā cīņa. Klasiskā divcīņa. Klasiskā trīscīņa.
Avoti: 4. sējums