Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
klausība
klausība -as, s.
1.parasti vsk.; pareti Paklausība.
Piemēri..Marta nebij no tām, kas lēti piekāpjas. No laika gala dabūjusi viņu tādā mazā klausībā, nevarēja taču ierādīt, ka tas var turēt arī pats savu galvu.
2.novec. Klaušas.
Piemēri«Man jāpiemin klausības laiki.»
Stabili vārdu savienojumiKara klausība.
Avoti: 4. sējums