klausība
klausība -as, s.
1.parasti vsk.; pareti Paklausība.
Piemēri..Marta nebij no tām, kas lēti piekāpjas. No laika gala dabūjusi viņu tādā mazā klausībā, nevarēja taču ierādīt, ka tas var turēt arī pats savu galvu.
- ..Marta nebij no tām, kas lēti piekāpjas. No laika gala dabūjusi viņu tādā mazā klausībā, nevarēja taču ierādīt, ka tas var turēt arī pats savu galvu.
2.novec. Klaušas.
Piemēri«Man jāpiemin klausības laiki.»
- «Man jāpiemin klausības laiki.»
- Turpat arī Andra tēva tēvs jau klausības laikos bija par saimnieku.
- Bet visai ilgi viņa negāja klausības.
Stabili vārdu savienojumiKara klausība.
- Kara klausība — Karaklausība.
Avoti: 4. sējums