klausītājs
klausītājs -a, v.
klausītāja -as, s.
1.Cilvēks, kas klausās (cita cilvēka runāto). Cilvēks, kas klausās (piemēram, lekciju, koncertu).
PiemēriInformēt klausītājus.
- Informēt klausītājus.
- Saistīt klausītāju uzmanību.
- Garlaikot klausītājus.
- Bet cilvēks ar tādu sirdi kā Kasparmātei nevar ilgi noturēt savas domas tikai pie sevis, viņš meklē sev klausītāju...
- Sēdēdams pie prezidija galda, Ozols ar gandarījumu pavērās klausītāju sejās.
- Klausītāji no koncerta aizgāja, dvēselē bagātāki kļuvuši..
2.Cilvēks, kas mācās (speciālā mācību iestādē, kursos u. tml., kur nodarbības galvenokārt notiek lekciju formā).
PiemēriJauno lektoru skolas klausītāji.
- Jauno lektoru skolas klausītāji.
- Bijušie [kara] akadēmijas klausītāji, kuri mācījušies pie Vācieša, atceras viņu ar tikpat lielu sirds siltumu kā viņa bijušie strēlnieki.
- Mācības, kurās klausītāji apgūs pirmrindnieku pieredzi un sociālistiskās sacensības organizēšanu, vadīs uzņēmuma labākie strādnieki.
Avoti: 4. sējums