klausītājs
klausītājs -a, v.
klausītāja -as, s.
1.Cilvēks, kas klausās (cita cilvēka runāto). Cilvēks, kas klausās (piemēram, lekciju, koncertu).
PiemēriInformēt klausītājus.
2.Cilvēks, kas mācās (speciālā mācību iestādē, kursos u. tml., kur nodarbības galvenokārt notiek lekciju formā).
PiemēriJauno lektoru skolas klausītāji.
Avoti: 4. sējums