klausule
klausule -es, dsk. ģen. -ļu, s.
1.Telefona aparāta daļa ar ierīci skaņu uztveršanai un nelielu mikrofonu.
PiemēriNoņemt klausuli.
- Noņemt klausuli.
- Pacelt klausuli.
- Nolikt klausuli.
- Pakārt klausuli.
- Pielikt klausuli pie auss.
- «Telefons uz galda - ņem klausuli un runā.»
- ..visi telefoni kā pēc norunas aizņemti, un beidzot viņa nepacietīgi nomet klausuli uz dakšiņas.
- ..abi jaunieši ieslīd aiz telefona automāta stiklotajām durvīm. Uzgriež numuru - klausulē gari stiepti signāli.
Stabili vārdu savienojumiKarāties klausulē.
- Karāties klausulē idioma — sar. Runāt pa telefonu (parasti ilgi un daudz).
2.reti Austiņa2.
PiemēriViena no austiņām, tieši tā, kas pa ceļam bija drusku apdauzīta, uzlikta kaut kā nepareizi un asi griezās miesā. Raidot izsaukumu, viņš noņēma klausules..
- Viena no austiņām, tieši tā, kas pa ceļam bija drusku apdauzīta, uzlikta kaut kā nepareizi un asi griezās miesā. Raidot izsaukumu, viņš noņēma klausules..
Avoti: 4. sējums