klausule
klausule -es, dsk. ģen. -ļu, s.
1.Telefona aparāta daļa ar ierīci skaņu uztveršanai un nelielu mikrofonu.
PiemēriNoņemt klausuli.
Stabili vārdu savienojumiKarāties klausulē.
2.reti Austiņa2.
PiemēriViena no austiņām, tieši tā, kas pa ceļam bija drusku apdauzīta, uzlikta kaut kā nepareizi un asi griezās miesā. Raidot izsaukumu, viņš noņēma klausules..
Avoti: 4. sējums