klausīties
klausīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.trans. Dzirdēt un uztvert, saprast (piemēram, teikto, dziedāto, atskaņoto). Dzirdēt (skaņu avotu) un uztvert, saprast, piemēram, teikto, dziedāto, atskaņoto.
PiemēriKlausīties pasaku.
1.1.intrans.
PiemēriKlausīties dziesmā.
Stabili vārdu savienojumiKlausīties sevī.
2.trans. Piedaloties nodarbībās, kas notiek lekciju formā, studēt, mācīties (ko).
PiemēriKlausīties politekonomiju.
3.Darīt, rīkoties, izturēties pēc (kāda) padoma. Klausīt (1).
Piemēri«Ko tai skuķī klausīties?» lielie domīgi staigā tālāk.
Stabili vārdu savienojumiKlausies ar ausīm! Klausies!, arī Klausieties! Klausīties (ar) abām ausīm.
Avoti: 4. sējums