klauvēt
klauvēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.
1.Sitot (piemēram, pie durvīm, loga, sienas), radīt troksni, lai signalizētu.
PiemēriSpēcīgi klauvēt.
- Spēcīgi klauvēt.
- Klauvēt pie loga.
- Ieva klauvē pie durvīm, vienu, divas, trīs reizes un arvien ilgāk un skaļāk.
- Duburs klauvēja. Dunošs troksnis piepildīja visu kāpņu telpu - neviens neatbildēja.
- ..svētdienas nakti kāds ar cimdotu pirkstu kautrīgi klauvēja pie rūts.
Stabili vārdu savienojumi
- Klauvēt (arī klaudzināt, būt, stāvēt) pie durvīm (arī vārtiem) arī būt durvju (arī vārtu) priekšā idioma — Tuvoties, būt tuvu (par laikposmu, notikumiem).
1.1.Radīt troksni, atsitoties pret ko (piemēram, par lietus lāsēm, krusas graudiem).
Piemēri..vienmērīgi lietus klauvē logā..
- ..vienmērīgi lietus klauvē logā..
- Naktī laukā dzirdami vētras brāzieni, un krusas graudi klauvē pie loga.
1.2.pārn. Vairākkārt vērsties (pie kāda), parasti ar lūgumu, aicinājumu.
PiemēriGadu desmitus viņš [K. Valdemārs] bija klauvējis pie krievu aprindām, un.. tika nodibinātas vairākas latviešu jūrskolas.
- Gadu desmitus viņš [K. Valdemārs] bija klauvējis pie krievu aprindām, un.. tika nodibinātas vairākas latviešu jūrskolas.
2.parasti 3. pers. Strauji, spēcīgi pukstēt, pulsēt.
PiemēriŽilbinošs prieks iecērtas Angelikas krūtīs un tūlīt nodziest. Tikai sirds klauvē skaļi.
- Žilbinošs prieks iecērtas Angelikas krūtīs un tūlīt nodziest. Tikai sirds klauvē skaļi.
- Viņai likās, ka sirds, smagi klauvēdama, sakāptu līdz atslēgas kaulam.
- Deniņos tāpat kā sapulces laikā joprojām lēni un smagi klauvē pulss.
Avoti: 4. sējums