Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
klerks
klerks -a, v.
Kantorists, rakstvedis, piemēram, tirdzniecības uzņēmumā (dažās kapitālistiskajās valstīs).
PiemēriTumši, stingrās līnijās šūtie uzvalki, baltie krekli, nopietnas sejas - tādi ir daudzie tūkstoši klerku.
  • Tumši, stingrās līnijās šūtie uzvalki, baltie krekli, nopietnas sejas - tādi ir daudzie tūkstoši klerku.
  • Priekšniecība to dēvēja par vecāko klerku... bet strādnieki aiz muguras to sauca vienkāršāk: par tintes dvēseli.
Avoti: 4. sējums