klikšķēt
klikšķēt parasti 3. pers., klikšķ, pag. klikšķēja
klikšķēt parasti 3. pers., klikš, pag. klikšēja; intrans.; retāk
1.Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piemēram, par nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko cietu). Atskanēt šādam troksnim.
PiemēriDurvju rokturis klikšķ.
1.1.Radīt paklusu ritmisku troksni, strauji saskaroties ar grīdu, bruģi u. tml. (piemēram, par papēžiem, pakaviem).
PiemēriUz ielas ritmiski un gausi klikšķēja zirgu pakavi..
Avoti: 4. sējums