klikšķēt
klikšķēt parasti 3. pers., klikšķ, pag. klikšķēja
klikšķēt parasti 3. pers., klikš, pag. klikšēja; intrans.; retāk
1.Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piemēram, par nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko cietu). Atskanēt šādam troksnim.
PiemēriDurvju rokturis klikšķ.
- Durvju rokturis klikšķ.
1.1.Radīt paklusu ritmisku troksni, strauji saskaroties ar grīdu, bruģi u. tml. (piemēram, par papēžiem, pakaviem).
PiemēriUz ielas ritmiski un gausi klikšķēja zirgu pakavi..
- Uz ielas ritmiski un gausi klikšķēja zirgu pakavi..
Avoti: 4. sējums