klizma1
klizma -as, s.
Negadījums, nelaime. Arī nepatikšanas.
Piemēri..ar vienu mantu vezumu pašlaik ir notikusi klizma. Riteņiem vienā pusē līdz rumbām iegrimstot, tas apgāzies.
- ..ar vienu mantu vezumu pašlaik ir notikusi klizma. Riteņiem vienā pusē līdz rumbām iegrimstot, tas apgāzies.
- Tad atgadījās [tvaikonim] klizma, par kuru ļaunāka varēja būt vienīgi propellera zaudēšana: samaitājās stūres mašīna..
- Sveilim bij labas cerības, bet tās negribēja un negribēja piepildīties. Klizma nāca pēc klizmas, naudas apstākļi sarežģījās arvien vairāk.
Avoti: 4. sējums