klons1
klons [kluons] -a, v.
1.Blīva, gluda virsma, ko parasti veido sablietēts māla vai zemes slānis. Grīda, kas veidota, piemēram, no sablietēta māla slāņa, cementa, ķieģeļiem.
PiemēriPagraba klons.
1.1.Pamatne (maizes krāsnij).
PiemēriKrāsns bija izkurējusies. Dārzniece rauša pašreiz ogles ārā, lai karstajā klonā iebērtu nelielu groziņu kartupeļu ikdienišķām vakariņām.
Stabili vārdu savienojumiKlona maize.
Avoti: 4. sējums