klupšus
klupšus apst.
1.Klūpot, ar klupieniem.
Piemēri..vepris spruka pāri aizgaldas zemajai malai.. ārā taisni kupenā iekšā līdz ausīm,.. klupšus, kūleņiem, sniega pikas vien griezās gaisā.
Stabili vārdu savienojumiKlupšus krišus.
2.Savienojumā ar verba «klupt» formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
Piemēri..sieviete ar čemodānu rokā redzēta ieejam pie Vējiem, bet drīz vien atkal iznākusi ārā, pareizāk sakot, klupšus izklupusi, it kā būtu aizķērušies aiz sliekšņa..
Avoti: 4. sējums