klupšus
klupšus apst.
1.Klūpot, ar klupieniem.
Piemēri..vepris spruka pāri aizgaldas zemajai malai.. ārā taisni kupenā iekšā līdz ausīm,.. klupšus, kūleņiem, sniega pikas vien griezās gaisā.
- ..vepris spruka pāri aizgaldas zemajai malai.. ārā taisni kupenā iekšā līdz ausīm,.. klupšus, kūleņiem, sniega pikas vien griezās gaisā.
Stabili vārdu savienojumiKlupšus krišus.
- Klupšus krišus — Lielā steigā, arī satraukumā (doties, virzīties), parasti tā, ka ķeras kājas, tā, ka nevar veikli paiet. Klupdams krizdams.
2.Savienojumā ar verba «klupt» formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
Piemēri..sieviete ar čemodānu rokā redzēta ieejam pie Vējiem, bet drīz vien atkal iznākusi ārā, pareizāk sakot, klupšus izklupusi, it kā būtu aizķērušies aiz sliekšņa..
- ..sieviete ar čemodānu rokā redzēta ieejam pie Vējiem, bet drīz vien atkal iznākusi ārā, pareizāk sakot, klupšus izklupusi, it kā būtu aizķērušies aiz sliekšņa..
- Krists Ēvele [sargs] sava priekšnieka kabinetā gandrīz klupšus ieklupa..
- No daktera Meņģeļa mājas klupšus izklupa kāds vīrs..
Avoti: 4. sējums