klīrīgs
klīrīgs -ais; s. -a, -ā
klīrīgi apst.; sar.
1.Māksloti kautrīgs, arī izvairīgs.
PiemēriŠie ļaudis [histērijas slimnieki] pārāk jūtīgi, emocionāli, ļoti kaprīzi, klīrīgi; viņu uzvedība ir pārspīlēti teatrāla.
- Šie ļaudis [histērijas slimnieki] pārāk jūtīgi, emocionāli, ļoti kaprīzi, klīrīgi; viņu uzvedība ir pārspīlēti teatrāla.
- Tā ir klīrīga koķete.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
Piemēri..satvēra roku un, klīrīgi smīnēdams, sāka to.. kratīt..
- ..satvēra roku un, klīrīgi smīnēdams, sāka to.. kratīt..
- Tā vien visas trīs runā, klīrīgi lūpiņas vilkdamās.
- ..slauka to [seju] klīrīgi ar mazo pirkstiņu, ievīkstītu kabatas drāniņā.
Avoti: 4. sējums