klīrīgs
klīrīgs -ais; s. -a, -ā
klīrīgi apst.; sar.
1.Māksloti kautrīgs, arī izvairīgs.
PiemēriŠie ļaudis [histērijas slimnieki] pārāk jūtīgi, emocionāli, ļoti kaprīzi, klīrīgi; viņu uzvedība ir pārspīlēti teatrāla.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
Piemēri..satvēra roku un, klīrīgi smīnēdams, sāka to.. kratīt..
Avoti: 4. sējums