knaģis
knaģis -ģa, v.
1.sar. Spīles (žāvējamas veļas piestiprināšanai pie auklas). Veļturis.
2.novec. Vadzis, āķis.
PiemēriNovilka kažoku, uzkāra knaģī, rūpīgi novietoja cepuri..
3.novec. Rokturis (parasti koka).
PiemēriBoze ir no baltmizota kadiķa koka ar krietnu knaģi galā..
Avoti: 4. sējums