knibināt
knibināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Vairākkārt viegli skart (ko) ar pirkstiem (piemēram, burzot, grozot).
Piemēri..Ieviņa piegāja pie loga un knibināja mežģīņu aizkaru.
1.1.Ar piepūli raisīt, censties attaisīt (ko).
Piemēri..viņš.. knibina vaļā saites mezglu.
1.2.Aizskarot, burzot mazliet drupināt, plūkāt u. tml.
Piemēri..aiz gara laika ar nazīti nagus knibinādams,.. kāpās zvilnēja Čaksteļu saimnieks.
1.3.Ēst (lēni, pa mazām daļām).
Piemēri..torte ir tik garšīga, ka es labprāt norītu to divos kumosos, nevis knibinātu pa mazai kripatai.
1.4.Strādāt (darbu, kuram nav vajadzīga liela fiziska piepūle un kurā parasti nodarbinātas tikai rokas).
PiemēriLauka darbi bija apdarīti, - tagad varēja šo to zem jumta knibināt.
Avoti: 4. sējums