knibināt
knibināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Vairākkārt viegli skart (ko) ar pirkstiem (piemēram, burzot, grozot).
Piemēri..Ieviņa piegāja pie loga un knibināja mežģīņu aizkaru.
- ..Ieviņa piegāja pie loga un knibināja mežģīņu aizkaru.
- Ernis turēja rokās zilo skolnieka cepuri, knibināja ielauzto nagu..
- pārn. ..augošs nemiers to [Dzilnu] knibina no visām pusēm. Nemaz vairs nevar norimties.
1.1.Ar piepūli raisīt, censties attaisīt (ko).
Piemēri..viņš.. knibina vaļā saites mezglu.
- ..viņš.. knibina vaļā saites mezglu.
- Meitenīte iedipina [istabā].., un vecāmāte ņemas atraisīt cepurītes lentas, knibina vaļā pogas.
1.2.Aizskarot, burzot mazliet drupināt, plūkāt u. tml.
Piemēri..aiz gara laika ar nazīti nagus knibinādams,.. kāpās zvilnēja Čaksteļu saimnieks.
- ..aiz gara laika ar nazīti nagus knibinādams,.. kāpās zvilnēja Čaksteļu saimnieks.
- ..Leonīds neko neēda, sadrūmis sēdēja Irēnai pretī pie galdiņa un knibināja maizes garozu.
1.3.Ēst (lēni, pa mazām daļām).
Piemēri..torte ir tik garšīga, ka es labprāt norītu to divos kumosos, nevis knibinātu pa mazai kripatai.
- ..torte ir tik garšīga, ka es labprāt norītu to divos kumosos, nevis knibinātu pa mazai kripatai.
- Zirgs.. turpat vagas galā bija sācis knibināt zāli..
1.4.Strādāt (darbu, kuram nav vajadzīga liela fiziska piepūle un kurā parasti nodarbinātas tikai rokas).
PiemēriLauka darbi bija apdarīti, - tagad varēja šo to zem jumta knibināt.
- Lauka darbi bija apdarīti, - tagad varēja šo to zem jumta knibināt.
- ..otra [vecenīte].. sēdēja vecmodīgā pītā krēslā ar aubīti galvā un knibināja rokdarbu.
Avoti: 4. sējums