Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
kniede
kniede -es, dsk. ģen. -žu, s.
1.Detaļu savienošanai paredzēts stienis, kura vienā galā ir galviņa, bet kura otru galu pēc ievietošanas detaļās izplacina vai paplašina.
PiemēriBultskrūves ar uzgriežņiem, tapskrūves, kniedes un koka skrūves prasa no konstruktora daudz darba.
  • Bultskrūves ar uzgriežņiem, tapskrūves, kniedes un koka skrūves prasa no konstruktora daudz darba.
  • ..Kleinhofs pa dzelzs kāpnītēm parāpies kniežu jostām apstīpotā katla virsū un rīkojās tur ar skrūvgriezi..
2.Auduma, ādas u. tml. gabalu sastiprināšanai vai rotāšanai paredzēts neliels metāla stienis, kura vienā galā ir galviņa, bet kura otru galu pēc ievietošanas materiālā izplacina, izpleš vai izvalcē.
PiemēriMetāla rotājumi ādas darbos pazīstami jau tautas mākslā, galvenokārt kā metāla kniedes un nagliņas, kas ģeometriskā rakstā iestrādātas jostās, dunču makstis un zirglietās.
  • Metāla rotājumi ādas darbos pazīstami jau tautas mākslā, galvenokārt kā metāla kniedes un nagliņas, kas ģeometriskā rakstā iestrādātas jostās, dunču makstis un zirglietās.
  • ..viņš strādāja mājās, tērpies.. brezenta dungriņos ar kniedēm.
  • Mūsu suns pagaidām ir pelēks kamols bez vārda. Bet suns bez vārda ir tikpat kā kovboja bikses bez kniedēm.
Avoti: 4. sējums