Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
kniede
kniede -es, dsk. ģen. -žu, s.
1.Detaļu savienošanai paredzēts stienis, kura vienā galā ir galviņa, bet kura otru galu pēc ievietošanas detaļās izplacina vai paplašina.
PiemēriBultskrūves ar uzgriežņiem, tapskrūves, kniedes un koka skrūves prasa no konstruktora daudz darba.
2.Auduma, ādas u. tml. gabalu sastiprināšanai vai rotāšanai paredzēts neliels metāla stienis, kura vienā galā ir galviņa, bet kura otru galu pēc ievietošanas materiālā izplacina, izpleš vai izvalcē.
PiemēriMetāla rotājumi ādas darbos pazīstami jau tautas mākslā, galvenokārt kā metāla kniedes un nagliņas, kas ģeometriskā rakstā iestrādātas jostās, dunču makstis un zirglietās.
Avoti: 4. sējums