kniest
kniest parasti 3. pers., knieš, pag. kniesa; intrans.
1.Kņudēt un sūrstēt.
Piemēri..pēc nemitīgas urbšanās grāmatu slejās acis asaro un knieš...
- ..pēc nemitīgas urbšanās grāmatu slejās acis asaro un knieš...
- pārn. ..delnas knieš pēc radoša darba..
- pārn. Pirksti kniesa krist tabakā un sagrābt kumšķi.
1.1.Izraisīt kņudēšanas, niezēšanas sajūtu.
PiemēriNekas tik labi un mierīgi neprot pieskarties ādai kā kokvilnas drāna. Kaprons knieš. Gandrīz nemanāmi, bet knieš.
- Nekas tik labi un mierīgi neprot pieskarties ādai kā kokvilnas drāna. Kaprons knieš. Gandrīz nemanāmi, bet knieš.
Avoti: 4. sējums