Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
knislis
knislis -šļa, v.
1.Sīks divspārņu kārtas asinssūcējs kukainis, kas atgādina mušu.
PiemēriKnislis sīc.
1.1.pārn.; niev. Bērns vai neliela auguma cilvēks, retāk dzīvnieks.
PiemēriJau toreiz es biju spītīgs, kad, būdams augumā knislis, sāku spēlēt basketbolu.
2.dsk.; zool. Divspārņu kārtas dzimta, kurā ietilpst šādi kukaiņi.
PiemēriPie asinssūcējiem divspārņiem pieder odi, knišļi, miģeles, mušas un dunduri.
Avoti: 4. sējums