knislis
knislis -šļa, v.
1.Sīks divspārņu kārtas asinssūcējs kukainis, kas atgādina mušu.
PiemēriKnislis sīc.
- Knislis sīc.
- Jaukā laikā odi un knišļi cēlās augstu gaisā un bezdelīgas arī šaudījās augšā pa gaisiem.
- Pat knišļi, kas bariem mājo panīkušo bērziņu lapotnēs, vairās sīvas purva elpas.
- Balts kleperis trina sānu pret bērziņu un nemitīgi ar asti gaiņāja knišļus.
- pārn. «Skaties, skaties!» patiesā sajūsmā iesaucas Dzintra. «Mazais knislis apdzen to iedomīgo behemotu!» un viņa Dainim rāda nelielu laivu ar gaiši zilām burām, kas it kā rotaļādamās atstāj aiz sevis klases jahtu.
1.1.pārn.; niev. Bērns vai neliela auguma cilvēks, retāk dzīvnieks.
PiemēriJau toreiz es biju spītīgs, kad, būdams augumā knislis, sāku spēlēt basketbolu.
- Jau toreiz es biju spītīgs, kad, būdams augumā knislis, sāku spēlēt basketbolu.
- «Nu, kur tādu knisli lai liek? Neko viņš, tievkajis, neprot. Spēcina arī maz. Zināms, jāliek pie palīgstrādniecēm.»
2.dsk.; zool. Divspārņu kārtas dzimta, kurā ietilpst šādi kukaiņi.
PiemēriPie asinssūcējiem divspārņiem pieder odi, knišļi, miģeles, mušas un dunduri.
- Pie asinssūcējiem divspārņiem pieder odi, knišļi, miģeles, mušas un dunduri.
- Nedaudz lielāki par miģelēm ir knišļi,.. kuri pēc ārējā izskata atgādina sīkas.., tumši pelēkas mušiņas. Tie attīstās tekošos ūdeņos. Padomju Savienībā zināmas ap 300 knišļu sugas, mūsu republikā - ap 30.
Avoti: 4. sējums