knosīties
knosīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.; sar.
1.Nemierīgi grozīties (parasti guļot, retāk sēžot, stāvot). Arī būt nemierīgam.
PiemēriKad viņa rīta krēslā pamodās, istaba bij tukša, tikai bērni knosījās pa savu gultu.
- Kad viņa rīta krēslā pamodās, istaba bij tukša, tikai bērni knosījās pa savu gultu.
- Andrejs nemierīgi knosījās savā krēslā un centās iedomāties, kā tas būs, kad viņam vajadzēs runāt krieviski sapulces priekšā.
- Igors, kas līdz šim knosījies un skatījies visapkārt, tagad.. sāk stāstīt, ka viņam mājās esot āboli.
1.1.Kasīties. Arī knibināties.
PiemēriViņš nepārtraukti knosījās, jo kailajā mugurā koda odi.
- Viņš nepārtraukti knosījās, jo kailajā mugurā koda odi.
- Visu nakti tautu dēls knosīties knosījās; ..viņu.. blusas koda.
- ..bieži vien jūras kraukļi sēž uz pelikānu platajām mugurām,.. žāvē spalvas, knosās un sauļojas.
2.Ilgāku laiku darboties (kur, ap ko), parasti bez steigas, arī laiski.
Piemēri«Un tev nemaz neapnīk tā mūžīgi knosīties pa zemi?» viņš pajautāja. «Labāk jau būtu, ja viss izaugtu pats,» Jānis atteica.
- «Un tev nemaz neapnīk tā mūžīgi knosīties pa zemi?» viņš pajautāja. «Labāk jau būtu, ja viss izaugtu pats,» Jānis atteica.
- Bruskins aizvien biežāk ieradās tipogrāfijā un daždien te knosījās no rīta līdz vakaram.
- Silēs jau sen vajadzēja būt svaigām lapām, bet tu man vēl tikko pa dārzu knosies.
- pārn. Izsalkušas knosās vistas ap tukšo cūkēdienu spaini, kamēr apgāž un izbīstas pašas.
Avoti: 4. sējums