knosīties
knosīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.; sar.
1.Nemierīgi grozīties (parasti guļot, retāk sēžot, stāvot). Arī būt nemierīgam.
PiemēriKad viņa rīta krēslā pamodās, istaba bij tukša, tikai bērni knosījās pa savu gultu.
1.1.Kasīties. Arī knibināties.
PiemēriViņš nepārtraukti knosījās, jo kailajā mugurā koda odi.
2.Ilgāku laiku darboties (kur, ap ko), parasti bez steigas, arī laiski.
Piemēri«Un tev nemaz neapnīk tā mūžīgi knosīties pa zemi?» viņš pajautāja. «Labāk jau būtu, ja viss izaugtu pats,» Jānis atteica.
Avoti: 4. sējums