knubināties
knubināties -inos, -inies, -inās, pag. -inājos; refl.
1.Knibināties.
PiemēriSavilcis tumšās uzacis, tas knubinās ap saviem nagiem.
1.1.Ilgstoši, arī gausi strādāt. Nenopietni, niekojoties strādāt.
PiemēriViņa pa sieviešu paradumam sēdēja vakaros turpat galda stūrī un knubinājās gar kādu roku darbu, visvairāk ko adīdama.
Avoti: 4. sējums