košs
košs -ais; s. -a, -ā
koši apst.
1.Tāds, kam ir spilgtas krāsas. Arī krāšņs.
PiemēriKošs lietussargs.
- Košs lietussargs.
- Košs mētelis.
- Koši izkrāsotas telpas.
- Viņa auda.. visvairāk gultas segas. Tās viņa prata izaust košiem jo košiem rakstiem, tā ka nenoskatīties.
- Viņa.. glezno.. balti dzeltenas krizantēmas, sarkanās, košās magones, visu to krāsu bagātību, ko puķu pasaule spēj sniegt.
- Vārdi pelēki kļūst tā kā peles, Jo rudens par košu, Lapas kvēlojot lido..
1.1.Spilgts (par krāsu, tās toņiem).
PiemēriKoši zils.
- Koši zils.
- Visapkārt tik košs zaļums, ka nepieradusi acs ātri vien piegurst, tajā lūkojoties.
- Jaunietēm moderna ir spilgti sarkana, citrondzeltena un citas košas krāsas.
- ..uz ledus viņš mēdza parādīties koši oranžā svīterī..
2.novec. Skaists.
PiemēriIr princeses - vaigā košas, Ar valsti pūrā, nācējas drošas, Cer, paslepen kāzām pošas...
- Ir princeses - vaigā košas, Ar valsti pūrā, nācējas drošas, Cer, paslepen kāzām pošas...
- Dabrelis (Teni pētīdams, groza galvu): Būtu itin košs puisietis, tikai tie īsie mati un tas platās bikses.
- Koša pļava, kad nopļauta, Vēl košāka, kad sagrābta; Vēl jo koša, vēl jaukāka, Kad samesta kaudzītē.
2.1.Labskanīgs, skaists.
PiemēriIet meitiņas kur iedamas, Iet tās koši dziedādamas..
- Iet meitiņas kur iedamas, Iet tās koši dziedādamas..
- Košu dziesmu brālim dziedu, Vēl jo košu māsiņai..
Avoti: 4. sējums